NASA Perseverance robots, kas uz Marsa darbojas kopš 2021. gada, nesen ir atklājis nozīmīgu ģeoloģisku liecību Jezero krātera rietumu malā. Zinātnieku komanda šo vietu nodēvējusi par “Broom Point member”, un tās izpēte sniedz unikālu iespēju ielūkoties Marsa un visas Saules sistēmas agrīnajos, nemierīgajos laikos.
Izpētītais iežu slānis ir aptuveni 75 metrus biezs un, pēc zinātnieku aplēsēm, vecāks par 3,9 miljardiem gadu. Šī ir viena no vissenākajām Marsa virsmas daļām, kas jebkad izmeklēta ar robotizētu pētnieku. Slāņu struktūra norāda, ka šī teritorija izveidojusies vairāku spēcīgu asteroīdu triecienu rezultātā, kas atkārtojušies vairāku miljonu gadu laikā. Tā kā uz Marsa nav plātņu tektonikas, šīs pēdas nav izdzisušas, atšķirībā no Zemes, kur agrīnā vēsture lielākoties ir iznīcināta un pārveidota.
Perseverance komanda atklāja sešus dažādus iežu tipus, tostarp brekčijas – iežus, kas veidoti no dažādu izmēru, asiem iežu gabaliem, sajauktiem ar smalku putekļu slāņiem. Daļu no šiem iežiem rotā gāzu burbuļu pēdas, kas liecina, ka tie kādreiz bijuši izkusuši, bet citos slāņos zinātnieki pamanījuši tumšas, stiklainas lodītes. Lai arī līdzīgas lodītes uz Zemes var radīt vulkāni, to pārbagātība un izmērs šeit norāda uz asteroīdu triecienu izcelsmi – līdzīgi kā Čikšulubas krāterī Meksikā, kas izraisīja dinozauru izmiršanu.
Viena no šī reģiona īpašībām ir iežu slāņu atkārtošanās – tie liecina, ka triecieni notikuši dažādos attālumos un ar mainīgu spēku. Daži triecieni bijuši tāli un lieli, citi mazi un tuvi, bet to rezultātā radušies milzīgi iežu un putekļu apjomi, kas nosēdušies šajā vietā. Dažas iežu kārtas ir tik stāvas (virs 80 grādiem), ka to izkārtojumu nevar izskaidrot ar tikai vienu triecienu. Zinātnieki uzskata, ka vispirms milzīgs asteroīds izveidoja Isidis baseinu (1 900 km diametrā), kas pielīdzināms “kosmiskam kautiņam”, pēc tam cits trieciens radīja Jezero krāteri (45 km diametrā), vēl vairāk izmainot slāņu orientāciju.
Interesanti, ka dažos slāņos ir pazīmes, kas varētu liecināt arī par ūdens vai ledus klātbūtni šajā reģionā agrāk. Dažas no nogulsnēm atgādina ātras, šķidras plūsmas, kas uz Zemes rodas, kad karsti ieži nonāk saskarē ar ūdeni vai ledu, kas momentā pārvēršas tvaikā. Šādas pazīmes ir būtiskas arī Marsa agrīnās klimatiskās vēstures izpētē, īpaši ņemot vērā, ka Jezero krāterī reiz atradās ezers.
“Marsā saglabātas liecības par laiku, kuru Zemes plātņu tektonika sen izdzēsusi – Perseverance ir kā laika kapsula, kas ļauj mums izprast arī mūsu pašu planētas pagātni,” norāda Ken Farley, Perseverance zinātniskais vadītājs no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. Šis aspekts Marsa pētījumus padara īpaši vērtīgus arī Zemes ģeoloģijas kontekstā, jo ļauj pārbaudīt teorijas, kas mūsu pasaulē paliktu tikai minējumu līmenī.
Perseverance uzdevums nebija viegls. Robots no krātera iekšpuses uzkāpa 800 metrus augstajā rietumu malā, apmeklēja vairākas izpētes vietas un savāca divus iežu paraugus – „Bell Island” (2025. gada 22. aprīlī) un „Main River” (2025. gada 10. martā). Šie paraugi nākotnē varētu tikt nogādāti uz Zemi, kur zinātnieki varēs tos pētīt ar vēl precīzākām metodēm. Jāuzsver, ka šādas ekspedīcijas ir iespējamas tikai pateicoties sarežģītam starptautiskam sadarbības tīklam – gan ASV, gan Eiropas universitātes un tehnoloģiju uzņēmumi nodrošina aparatūru un zinātnisko atbalstu.
Kamēr Perseverance veic šo ģeoloģisko izmeklēšanu, tas arī turpina uzstādīt rekordus – šogad robots ir pieveicis maratona distanci uz Marsa (42,2 km), kas ir vairāk nekā divreiz ātrāk nekā iepriekšējais rekords. Šo ceļu Perseverance veica nepilnos piecos ar pusi gados, atstājot aiz sevis redzamas pēdas, kas redzamas arī augstas izšķirtspējas satelītattēlos. Šis rekords apliecina, cik strauji attīstās attālinātas robotu vadības un mākslīgā intelekta sistēmas.
Lai gan atklājumi ir iespaidīgi, uz daudziem jautājumiem atbildes vēl nav. Precīza ūdens vai ledus loma „Broom Point” veidošanā joprojām tiek pētīta. Tāpat ne visus iežu paraugus ir iespējams analizēt uz vietas – daļa analīžu būs iespējama tikai pēc to atgriešanas uz Zemi. Turklāt, lai saprastu, vai šādos reģionos varētu būt saglabājušās dzīvības pēdas, būs nepieciešami vēl dziļāki un plašāki pētījumi, tostarp par Marsa klimata evolūciju. Šobrīd zinātnieki var tikai apbrīnot Marsa “pagātnes arhīvu”, kas Zemes dinamisko procesu dēļ ir zudis uz visiem laikiem.
Komentari
0