Kongo baseina lietusmeži ir otra lielākā tropiskā mežu teritorija pasaulē un būtisks oglekļa piesaistes avots. Nesen kļuva zināms, ka Lielbritānija ir atteikusies no desmitiem miljonu sterliņu mārciņu vērtiem projektiem, kuru mērķis bija aizsargāt šos mežus un atbalstīt vietējās kopienas. Šādi soļi ir raisījuši satraukumu gan starptautiskajā sabiedrībā, gan vides organizācijās.
Sākotnēji Lielbritānija bija apņēmusies piešķirt 200 miljonus sterliņu mārciņu Kongo baseina mežu aizsardzībai, kas bija būtiska daļa no kopējās 12 donoru grupas solījuma piešķirt līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru līdz 2025. gadam. Taču līdz 2024. gadam Apvienotā Karaliste faktiski bija sniegusi tikai 39,8 miljonus sterliņu mārciņu, kas ir mazāk nekā ceturtdaļa no sākotnējā ieguldījuma solījuma.
Nozīmīgākais Lielbritānijas programmas elements – Kongo baseina mežu rīcības programma (CBFA) – sākotnēji tika veidota, lai aptvertu aptuveni pusi no šī finansējuma. Projekts tika prezentēts COP27 klimata konferencē un solīja stiprināt Centrālāfrikas valstu spējas pārvaldīt sabiedriskos mežus un apturēt to izzušanu. Tagad sākotnējais 90 miljonu mārciņu budžets ir samazināts līdz 18,8 miljoniem, no kuriem jau 15 miljoni izlietoti.
Papildus CBFA Lielbritānija ir slēgusi arī citas Kongo reģionam nozīmīgas iniciatīvas: piemēram, Biodiverse Landscapes Fund, kam bija paredzēts vismaz 12,3 miljonu mārciņu finansējums septiņu gadu periodā. Tas tika pārtraukts jau pēc diviem gadiem, atstājot vietējās kopienas bez ilgtspējīga atbalsta un vides projektiem bez nepieciešamajiem resursiem ilgtermiņa efektam.
Vairāki citi projekti reģionā šobrīd atrodas uz izzušanas robežas, jo Lielbritānija turpina pārskatīt savu palīdzības budžetu. Viens no tiem, kas bija paredzēts meža saglabāšanai draudzīgu uzņēmumu attīstībai Kongo Demokrātiskajā Republikā, saskaras ar finansējuma samazinājumu, bet cits, kam joprojām ir lielāka optimismu deva, varētu tikt ierobežots tikai dažās valstīs, nevis visā reģionā.
“Tropisko mežu valstis veido ilgtermiņa politiskos un attīstības lēmumus, balstoties uz starptautisko partneru solījumiem. Ja šie solījumi tiek lauzti, uzticība zūd un tiek apdraudēta gan mežu, gan klimata nākotne,” komentē WWF International direktors mežu jautājumos Damians Flemings. Šāda nostāja atspoguļo plašāku bažu loku par starptautisko līgumu izpildi klimata jomā.
Lielbritānijas valdība skaidro, ka vēl aizvien prioritizēs lietusmežu reģionus, tostarp Kongo baseinu, taču jaunajā palīdzības stratēģijā mežu finansējums vairs nav īpaši nodalīts. Tikmēr parlamentārieši un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž bažas, ka šāda pieeja apdraud gan reģiona dabas daudzveidību, gan globālo klimata saistību izpildi, jo Kongo baseina meži uzskatāmi par vienu no pēdējiem lielajiem oglekļa sūkļiem uz Zemes.
Kongo baseina meži saskaras ar dažādiem draudiem – nelegālu izciršanu, lauksaimniecības paplašināšanu, klimata pārmaiņām un reģionālām politiskām nestabilitātēm. Piemēram, Gabonā nesen notikušais militārais apvērsums ir vēl vairāk sarežģījis starptautisko sadarbību un projektu īstenošanu. Šie apstākļi padara ārējo finansējumu īpaši būtisku, jo reģiona valstis bieži ir starp pasaulē nabadzīgākajām.
Par Lielbritānijas lēmuma iemesliem minēts kopējais palīdzības budžeta samazinājums, kas, kā norāda valdība, nepieciešams, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Šāda politika atbilst tendencei arī citās Rietumu valstīs, kur budžeta samazinājumi tieši ietekmē vides un attīstības atbalstu pasaules dienvidos. Rezultātā programmām, kas bija paredzētas līdz 2030. gadam apturēt mežu izzušanu (piemēram, “Glasgova līderu deklarācija”), draud izpildes risks.
Kaut arī Lielbritānija apgalvo, ka turpinās atbalstīt lietusmežu aizsardzību, konkrēti finansējuma samazinājumi un projektu apturēšana liek šaubīties par ilgtermiņa apņemšanos. Šāda rīcība signalizē arī citiem starptautiskajiem partneriem, ka globālās vides saistības var tikt pārskatītas vai atliktas, ja mainās iekšējās politiskās prioritātes. Latvijas un Baltijas valstīm šī situācija kalpo kā atgādinājums, cik būtiski ir nodrošināt caurspīdīgu un prognozējamu finansējumu vides projektiem, lai nepieļautu līdzīgus riskus arī mūsu reģionā.
Komentari
0